03.1917 priekšsēdētājs: Izkolastrels (izpildkomiteja)/Latviešu strēlnieku pulku apvienotā padome [visi]
| citāts: |
| Pēc Ģenerālštāba (cara armijas) akadēmijas absolvēšanas, V. Ozolam piedāvāja profesūru šai mācības iestādē, taču viņš atteicās, jo nemiera gars tam neļāva iesūnot akadēmijas slēgtajās sienās, tas traucās darbībā, būt kopā ar kareivjiem pat visgrūtākajās situācijās. 1914. gada pavasarī V. Ozolu nozīmē par 4. Kaukāza korpusa štāba priekšnieka vietas izpildītāju. Šeit Ozolu sasniedz arī Pirmais pasaules karš. Turcija, Vācijas sabiedrotā, tolaik nežēlīgi izrēķinājās ar ikvienu atbrīvošanās kustību sagrābtajās Kaukāza valstu un tautu teritorijās, jo īpaši izvēršot asiņainu teroru pret varonīgo kalniešu – armēņu tautu. Tāpat kā Latvijā, arī te brieda vēsturiskie atbrīvošanās notikumi, lai nokratītu svešzemju verdzības važas. Voldemārs Ozols ņēma tiešu līdzdalību armēņu brīvprātīgo strēlnieku vienību formējumos un to apmācībās militāras taktikas un cīņas prasmes jautājumos. Kad jau bija veikti visi sagatavošanas darbi V. Ozola vadībā, ap 40 tūkstošu cīnītāju veica slepenu pārgājienu pāri kalniem un iegāja turku aizmugurē, kur radīja īstu paniku turku vidū, jo tie neticēja, ka krievi būtu spējīgi uz tādu pārdrošību. Turkus smagi sakāva, daudzus saņemot gūstā. Izbēgt izdevās(!) tikai turku armijas štāba priekšniekam, vācietim fon der Golcam, tam pašam Golca radiniekam, ko V. Ozols vēlāk sakāva pie Rīgas 1919. gadā. Kaujas kalnos turpinājās vēl divus mēnešus ar spīdošām uzvarām V. Ozola vadībā. Pēc kaujām atbrīvotājus sagaidīja pateicīgā armēņu tauta un sarīkoja tiem triumfālu ienākšanu Vanas pilsētā, austrumos no Vanas ezera. Pilsētas ielas bija klātas ar dārgiem tepiķiem un kaisītas ziediem. Pa tām, kā armēņu nacionālais varonis ienāca latviešu tautas dēls Voldemārs Ozols, kam pasniedza ar zeltu un dārgakmeņiem rotātu zobenu un pat piešķīra skaistu muižu Vanas ezera krastā... Tomēr Voldemārs Ozols atgriezās dzimtenē, kur arī nolika galvu par tās atbrīvošanu no nīstā ienaidnieka varmācības žņaugiem. |
http://www.latvians.lv/latvietis/index.php?p=264
Vai kāds ir ko vairāk dzirdējis par šo Ozolu, jo ja man atmiņa neviļ, tad tieši kaut kāds Ozols bija tas vīrs, kas 19 gada pēc Zemitāna pavēles Latvijas armijai ieņemt aizsardzības pozīcijas starp Juglas un Ķīšezeru, noorganizēja Rīgas daļas aizsardzību Daugavas labajā krastā, kas neļāva Bermontiešiem veikt savas zvērības visā Rīga, bet tikai Pārdaugavā.
| Indulis rakstīja: |
| Plašs apraksts par pulkv.leitn. Voldemāra Ozola (1884-1949) raibu dzivi ir atrodams gramata "Latvijas armijas augstakie virsnieki 1918-1940", Latvijas Valsts vestures arhivs, Riga 1998. Salidzinajums bus interesants ar apaksa rakstito... Indulis |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru