trešdiena, septembris 17, 2008

Tā ir pēdējā kauja ...

INTERNACIONĀLE

Uz cīņu mosties darba ļaudis,
Tu visu zemju vergu bars!
Zem bada lāsta vienmēr snaudis
Pēc ciņas slāpst mums brīvais gars.
Mēs varmācības troni grausim,
Grūs netaisnība, trūkums skarbs.
Mēs jaunu pasauli sev celsim,
Kur valdīs taisnība un darbs.

Tā ir pēdējā kauja,
Kas ar uzvaru nāk.
Ar Internacionāli
Nu katrs atdzimt sāk!
Tā ir pēdējā kauja,
Kas ar uzvaru nāk.
Ar Internacionālī
Nu katrs atdzimt sāk!

Ne cars, ne vadoņi, ne dievi
Mums jaunu gaismu nenesis.
Tik pašu rokas, pašu spēki
Lems laimi, važas saraustīs.
Un, lai mēs savu laimi spētu
Ar stipru roku iekarot,
Nost visas važas - kalsim šķēpus,
Vēl dzelzij karstai kvēlojot.

Tā ir pēdējā kauja,
Kas ar uzvaru nāk.
Ar Internacionāli
Nu katrs atdzimt sāk!
Tā ir pēdējā kauja,
Kas ar uzvaru nāk.
Ar Internacionāli
Nu katrs atdzimt sāk!

Tik mēs, kas darba jūgā svīstam
Mēs – visu zemju strādnieki,
Mums pieder pasaule, mēs lemsim,
Nost izsūcējus, liekēžus!
Un, ja par asinssuņu bariem
Grūs nikni dusmu pērkoni,
Par mums ar saviem purpurstariem
Lej saule dzīvības uguni.

Tā ir pēdējā kauja,
Kas ar uzvaru nāk.
Ar Internacionāli
Nu katrs atdzimt sāk!
Tā ir pēdējā kauja,
Kas ar uzvaru nāk.
Ar Internacionāli
Nu katrs atdzimt sāk!