Laimdota vs Ausmas tante

Diemžēl, mūsu Lāčplēši nav spējīgi mīlēt tādu Laimdotu Latviju, viņi bēg projām uz Īriju, Lielbritāniju, Ameriku un citām zemēm, kur mātesmeitas laimdotas nav ne šķīstākas, ne baltākas, toties bagātākas un var nodrošināt mūsu Lāčplēšiem materiālo labklājību. Arī tos Lāčplēšus, kas kara gados bija izklīduši pa visu pasauli, vairs nevaldzina mūsu bārenīte Laimdota, jo viņiem atmiņā ir tik tās spožums, viņi nav gatavi atteikties no citzemju laimdotu labklājības, viņiem sapnis par Laimdotu liekas jaukāks par īstenību, jo neprasa nekādu spēku, varonību un piepūli, lai mazgātu baltu savu Laimdotu un liktu atkal smaidam atmirdzēt viņas sejā.

Aizbēgušie Lāčplēši uzskata sevi par gudrajiem tēva dēliem un smejas par palikušajiem muļķīšiem, kas ar tādām pūlēm lāpa mūsu Laimdotas nodilušos lindrakus, slauka nost no tās sejas dubļus, kas pielipuši tai no svešu laimdotu viltus smāķiem. Gudrie tēvu dēli smejas par muļķīšiem, rāda uz viņiem ar pirkstu un visādi apsaukā un apmāna. Bet muļķīši mīl savu Laimdotu arī bez vainadziņa un sudraba rotām, viņi pacieš apsmieklu un nievas, jo mīlestība uz Laimdotu ir lielāka nekā viņu pašcieņa, nekā viņu labklājība. Laimdotai sāp, ka tik daudzi viņas Lāčplēši nevis cīnās par viņu ar Melno Bruņinieku, bet vēl pasper ar kāju un uzšpļauj tādai ubadzei.

Un tanīs mūžīgajās nievās, kad uz durkļiem tiek pacelts ikviens ielāps Laimdotas drānās, ikviena jauna rota vai jauns vaibsts Laimdotas sejā, tikai retais pasaulē varbūt ir pamanījis, ka muļķīši ar slapjām mugurām un melnām mutēm jau tikuši līdz pus kalnam, kas ved uz Laimdotas pilnīgu atjaunošanos. Jā, viņus vēl grūdīs no kalna lejā, taču viņi rāpsies atpakaļ, līdz būs tikuši līdz kalna galotnei. Nevis gudrie tēvadēli Lāčplēši, bet muļķīši modinās un cels augšā savu princesi. Jo viņu spēks ir nevis spējā pušu plēst pat lāci, bet gan bezgalīgajā mīlestībā un pašaizliedzībā, ko muļķīši velta savai Laimdotai.
138.
Dziedi skaisti, lakstīgala,
Sīkā lazdu krūmiņā,
Dziedi skaisti, bārenīte,
Sīkajos bāliņos.
224 [Kabilē (Kld)].
3909-2
Bārenite, tavas dienas,
Tavas gaudas asariņas!
Kur nokrita asariņa,
Tur pavērta sudrabiņ'.
5072
Visi labi pie Dieviņa,
Bārenite pie Māriņas.
Dziržu Dievu jautajot:
Kur palika bārenite?
5147
Lai es biju bārenite,
Lai man viena villainite,
Ne no krēsla necēlos,
Sliktu ļaužu bildinama.


Ausmastante 2008.gada 5.jūlijā

Laimdota vs Ausmas tante

Diemžēl, mūsu Lāčplēši nav spējīgi mīlēt tādu Laimdotu Latviju, viņi bēg projām uz Īriju, Lielbritāniju, Ameriku un citām zemēm, kur mātesmeitas laimdotas nav ne šķīstākas, ne baltākas, toties bagātākas un var nodrošināt mūsu Lāčplēšiem materiālo labklājību. Arī tos Lāčplēšus, kas kara gados bija izklīduši pa visu pasauli, vairs nevaldzina mūsu bārenīte Laimdota, jo viņiem atmiņā ir tik tās spožums, viņi nav gatavi atteikties no citzemju laimdotu labklājības, viņiem sapnis par Laimdotu liekas jaukāks par īstenību, jo neprasa nekādu spēku, varonību un piepūli, lai mazgātu baltu savu Laimdotu un liktu atkal smaidam atmirdzēt viņas sejā.

Aizbēgušie Lāčplēši uzskata sevi par gudrajiem tēva dēliem un smejas par palikušajiem muļķīšiem, kas ar tādām pūlēm lāpa mūsu Laimdotas nodilušos lindrakus, slauka nost no tās sejas dubļus, kas pielipuši tai no svešu laimdotu viltus smāķiem. Gudrie tēvu dēli smejas par muļķīšiem, rāda uz viņiem ar pirkstu un visādi apsaukā un apmāna. Bet muļķīši mīl savu Laimdotu arī bez vainadziņa un sudraba rotām, viņi pacieš apsmieklu un nievas, jo mīlestība uz Laimdotu ir lielāka nekā viņu pašcieņa, nekā viņu labklājība. Laimdotai sāp, ka tik daudzi viņas Lāčplēši nevis cīnās par viņu ar Melno Bruņinieku, bet vēl pasper ar kāju un uzšpļauj tādai ubadzei.

Un tanīs mūžīgajās nievās, kad uz durkļiem tiek pacelts ikviens ielāps Laimdotas drānās, ikviena jauna rota vai jauns vaibsts Laimdotas sejā, tikai retais pasaulē varbūt ir pamanījis, ka muļķīši ar slapjām mugurām un melnām mutēm jau tikuši līdz pus kalnam, kas ved uz Laimdotas pilnīgu atjaunošanos. Jā, viņus vēl grūdīs no kalna lejā, taču viņi rāpsies atpakaļ, līdz būs tikuši līdz kalna galotnei. Nevis gudrie tēvadēli Lāčplēši, bet muļķīši modinās un cels augšā savu princesi. Jo viņu spēks ir nevis spējā pušu plēst pat lāci, bet gan bezgalīgajā mīlestībā un pašaizliedzībā, ko muļķīši velta savai Laimdotai.
138.
Dziedi skaisti, lakstīgala,
Sīkā lazdu krūmiņā,
Dziedi skaisti, bārenīte,
Sīkajos bāliņos.
224 [Kabilē (Kld)].
3909-2
Bārenite, tavas dienas,
Tavas gaudas asariņas!
Kur nokrita asariņa,
Tur pavērta sudrabiņ'.
5072
Visi labi pie Dieviņa,
Bārenite pie Māriņas.
Dziržu Dievu jautajot:
Kur palika bārenite?
5147
Lai es biju bārenite,
Lai man viena villainite,
Ne no krēsla necēlos,
Sliktu ļaužu bildinama.


Ausmastante 2008.gada 5.jūlijā

Vēsturiskie laikraksti Tavā datorā

http://www.periodika.lv/
Vēsturiskie laikraksti Tavā datorā

Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka kolekcijā "Periodika" piedāvā 39 laikrakstu un žurnālu no 1895. līdz 1957. gadam latviešu, angļu, vācu un krievu valodās — kopā vairāk nekā 38000 numuru un 300 000 lappušu! Pirmo reizi plašam lietotāju lokam Nacionālā digitālā bibliotēka piedāvā iespēju meklēt visdažādāko faktoloģisko materiālu vēsturisko laikrakstu pilnos tekstos, kā arī pārlūkošanu lapu pa lapai pēc to nosaukumiem un datumiem lietotāja datora ekrānā.

raksts par to delfi.lv
http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=21313698
Latvijas Nacionālā bibliotēka radījusi vēsturisko laikrakstu digitālo kolekciju
LETA
2. jūlijs 2008 21:52