Ar kaujas saucieniem uz lūpām,
Ar karstām sirdīm kritāt jūs,
Bet jūsu nāve, svēta, brīva,
Kā talismans mums dārga būs.
Un asinis, kas nevainīgas,
Uz balta sniega kvēloja,
Tās neizkvelos gadu gadiem,
Tās kvēlos mūsu karogā.
Miers jums, un jūsu lūpas mēmas,
Bet viņu mēmums skaļi sauks.
Un cīņai tūkstoš ļaunu pulku
No kalpinātas tautas augs.
Bet tev, tu varmāka uz troņa,
Priekš tevis mums jau zobens trīts.
Priekš taviem slepkavām un bendēm
Aust atmaksas un soda rīts.
Kas dzīvs, tas ies uz asins kauju,
Un pilis kritīs, troņi grūs.
Jums, kritušiem, lai mūžam slava!
Mēs, dzīvie, ejam atriebt jūs!
Jānis Akuraters
(1905)
Lielisks dzejolis, mani uzmundrina ...
