Kratētam
Mani sasniegušas runas, ka visu īpašumu tu esi atnesis uz Tautas sapulci un atdevis dzimtenei un, stāvot tautas vidū, paziņojis, „Kratēts, Kratēta vergs, Kratētu palaiž brīvībā”. Tad visi pilsoņi ir pauduši savu prieku par tavu dāvinājumu un par mani, tavu skolotāju, kurš ir izaudzinājis tādu cilvēku, tāpat arī vēlējušies mani aicināt no Atēnām, bet tu, zinādams manu viedokli, tam pretojies. Es slavēju tavu prātu un sajūsminos par tavu dāvinājumu, jo tu esi agrāk, nekā es to gaidīju, pārvarējis cilvēciskos aizspriedumus. Atgriezies drīzāk, jo tev stāv priekšā apgūt vēl daudz citu mācību, bet par daudz ilgi atrasties sabiedrībā, kurā nav tev līdzīgo, ir bīstami.
